Ieiet 
“Breksita” sarunu sagatavošanās darbi ir pabeigti
2017 gada 22. maijā ES beidzot pabeidza sagatavošanās darbus, kas attiecas uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Eiropas Komisija (EK) tika iecelta par ES sarunvedēju, kā arī tika apstiprinātas detalizētākas direktīvas nekā iepriekš norunātās, kas balstījās uz 27 dalībvalstu sniegtajām vadlīnijām. Tika arī apstiprinātas sarunu norādes sarunu pirmajam posmam. Savukārt Lūiss Greks, prezidējošās valsts Maltas premjerministra vietnieks, izteicās, ka ES ir ļoti labi sagatavojusies šīm sarunām un visas 27 ir vienotas. Līdz ar to ES ir gatava prezentēt savu pozīciju galvenajos jautājumos. Darba kārtības augšgalā ir pilsoņu tiesības. ES mērķē uz to, lai tie, kurus skar Lielbritānijas izstāšanās no ES, joprojām varētu izmantot savas tiesības. Sarunu laikā direktīvas var tikt grozītas un papildinātas.
Pilsoņu tiesības
Pirmā sarunu ir prioritāte ir aizsargāt ES un Lielbritānijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības. Tajā skaitā ir arī tiesības uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju pēc pieciem valstī nodzīvotiem gadiem, tajā skaitā arī ja laika periods ir nepabeigts Lielbritānijas izstāšanās laikā, bet ir sasniegts vēlāk. Visiem strādniekiem, pašnodarbinātajiem, studentiem un citām neaktīvām personām ir jābūt nodrošinātām tāpat kā pārrobežu darba ņēmējiem un ģimenes locekļiem. Garantijām ir jāaizsargā uzturēšanās un brīvas kustības tiesības, kā arī citi aspekti, kas to skar, piemēram, veselības aprūpe.
Lielbritānijas pieci izaicinājumi un šķelšanās
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, kura 2017. gada 18. maijā prezentēja Konservatīvo partijas vēlēšanu manifestu, paziņoja arī to, ka Apvienotā Karaliste saskaras ar lieliem izaicinājumiem. To starpā ir “Breksita” sašķeltība sabiedrībā un sabiedrības novecošanās. Meja arī pauda nostāju, ka Lielbritānijai ir jābūt vienotai un stiprai, lai uzņemtos vadošo lomu pasaulē un aizsargātu savas intereses. Lielbritānijas iekšpolitikas jautājumi atšķiras no starptautiskās, tātad ES politikas attiecībā uz tādām nozarēm kā migrācija, nacionālā drošība un ekonomika. Tas liek domāt, ka “Breksita” sarunas nebūs vienkāršas un var ievilties neparedzamu laiku. Tomēr Meja arī solīja nodrošināt visiem iegūt vislabāko ar talantiem un smagu darbu neatkarīgi no kurienes tie nāk. Tas ir diezgan neierasti, jo viņa tomēr pārstāv konservatīvo nevis liberālo partiju. Meja kā izaicinājumus minēja gūt labumus no mainīgajām tehnoloģijām, kā arī vienlaikus aizsargāt cilvēku drošību un privātumu, kā arī bērnu un jauniešu labklājību.
Pēc pētījumu centra “YouGov” tīmekļa aptaujas (veikta pēc laikraksta “The Times” pasūtījuma) rezultātiem, 62% no jaunākajiem balsotājiem (18-24 gadi) norādīja, ka “Breksits” ir nepareizs lēmums. Tikai 25% no šīs grupas aptaujas dalībniekiem uzskatīja, ka tas ir pareizi. Savukārt 48% šīs pašas vecuma grupas aptaujāto atzina, ka balsos par leiboristiem, bet 68% vecuma grupā virs 65 gadiem plāno atbalstīt konservatīvos. Kopumā rezultāti liecina, ka pērnā gada referendumu par izstāšanos no ES par nepareizu uzskata 46% aptaujas dalībnieku, bet 43% to uzskata par pareizu. Arī politikas analītiķis Metjū Gudvins atzina, ka krasā viedokļu atšķirība, kas sevišķi vērojama starp dažāda vecuma cilvēkiem, vēl vairākus gadus šķels Lielbritāniju.
“Brexit” ietekme uz Latviju
Pagaidām ir vēl pāragri runāt par “Breksita” ietekmi uz Latviju un latviešiem, taču nevar noliegt ka ietekme būs manāma.
Pēc maija datiem, Latvijas pārtikas uzņēmumi joprojām neizjūt “Breksita” ietekmi uz to pārdošanas apjomiem. Dzērienu ražotāja SIA “CIido grupa” pārstāve Inese Lielpinka sacīja, ka neizjūt tiešas “Breksita” sekas, kā arī, ka tuvākajā laikā produkcijas pārdošanas apjomu samazinājums nav gaidāms. Tomēr viņa prognozēja, ka nākotnē to varētu izjust, jo Lielbritāniju pamet viesstrādnieki no Baltijas un Policijas, kuri tad vienlaikus ir lielākie “CIido grupas” produkcijas patērētāji. Pagaidām vēl starp Lielbritāniju nav ievedmuitas tirdzniecība, kas apgrūtinātu produkciju no ES valstīm. Pagaidām arī nav ziņu, ka tiek veiktas izmaiņas politikā attiecībā uz to.
Graudu pārstrādes uzņēmuma AS “Rīgas dzirnavnieks” valdes loceklis Žilvins Pakeltis pastāstīja, ka uzņēmuma eksporta apjomi tieši uz Lielbritāniju nav lieli, līdz ar to izmaiņas būs nelielas uz kopējā fona. Sliktākais scenārijs būtu, ka tirdzniecība tiktu aplika ar nodokļiem, ko regulētu Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai citi speciāli starpvalstu līgumi.
Lielbritānijas izstāšanās no “Brexit” varētu skart Latvijas iemaksas un saņemto naudu, taču kāds būs iznākums ir grūti teikt, jo visas sarunas vēl ir tikai sākuma stadijā. Lielbritānija ir starp lielākajām neto maksātājām, līdz ar to šis aspekts noteikti būs sarežģīts. Būtībā ir divi varianti, kā nodrošināt līdzšinējo ES budžetu – katras dalībvalsts iemaksu palielināšana vai arī apsvērt iespējas, kā samazināt izmaksas. Neto saņēmējvalstis jeb kohēzijas valstis noteikti ir ieinteresētas saglabāt savu iespēju saņemt finansējumu.
Daudz kas attiecībā uz “Brexit” ir atkarīgs arī no tā, kā viss tiks praktiski risināt. Jau tagad var novērot papildus apgrūtinājumus cilvēkiem, kuri ir no ES, bet dotas uz citu valsti. Tas ir spilgti vērojams starp Slovēnijas un Horvātijas robežas, jo Horvātija ir Šengenas zonas ārējā robeža. Līdz ar to ceļošanai uz Lielbritāniju saistībā ar “Brexit” un citiem notikumiem var būt nepieciešamas papildus formalitātes un pārbaudes. ES noteikti būs liels izaicinājums nodrošināt ES pilsoņiem to tiesības saistībā ar Lielbritāniju tādā līmenī kā tas bija pirms “Brexit”.
